Mazais arhipelāgs sastāv no San Domino, San Nicola, Cretaccio, Caprara salām un, apmēram 11 jūdzēs no minētajām atrodas vēl viena di Pianosa sala. Tremiti salu kristāldzidrais ūdens katru gadu vilina daudzus tūristus.
Viena no brīnišķīgākajām šī arhipelāga īpašībām ir tāda, ka atkarībā no paisuma un bēguma, krasts nepārtraukti mainās, smalkas klinšu mēles parādās ne no kurienes un tāpat arī pazūd, radot nelielus līcīšus un mazas pludmales. Viss augšminētais piešķir ainavai valdzinošu dabiskuma un neskartības tēlu.
Ūdens ir kristāldzidrs, bet krasta līniju ir izrobojuši līcīši un zemesragi un klintis. Īpaši skaista ir Ziloņa klints (scoglio dell’Elefante), kas pēc formas atgādina siena gubu. Ja dosieties apkārta arhipelāgam ar laivu, tad, bez citām interesantām vietām, var apmeklēt Grotta delle Viole, Bue Marino grotu un Rondinelle grotu.

benediktiešu mūki to nodēvēja par „Paradīzes dārzu”. San Domino ir vairākas pludmales - Cala delle Arene, Cala Matano un pludmale zem Pagliai, uz šo pēdējo var nokļūt tikai pa jūru.
Senos laikos to sauca par "Trematis", nesen vārds tika mainīts uz San Domino, par godu šādi sauktam bīskapam un svētajam moceklim. San Domino daudz ir ko pavēstīt par savu vēsturi un vispirmām kārtām leģenda par savu izcelšanos: tieši San Domina salā esot miris, mītiskais varonis Diomeds, Argosas valdnieks un Etolijas karalis, un šeit viņa biedri to ir apglabājuši, lai viņu godinātu cauri gadsimtiem. Atrastie vienkāršas keramikas fragmenti un akmens ieroči liecina par cilvēka klātbūtni jau no vēlā akmens laikmeta neolīta.

Distanču slēpotājiem ir maršruti ar neticami skaistiem dabas skatiem, starp tiem visslavenākais ir tas, kurš savieno Dobbiaco un Cortina gar veco dzelzceļa līniju, šeit katru gadu rīko Granfondo. Vasarā klinšu kāpēji var pārbaudīt savu drosmi uz dažādas sarežģītības nogāzēm, ekskursiju mīļotājiem savukārt ir pieejamas vairāk kā divdesmit apmešanās vietas un ap simtu dažādu maršrutu kombinēšanas iespējas.
Slēpošanai un sarežģītām un ilgstošām ekskursijām ir arī tādas alternatīvas kā teniss, golfs, jāšanas sports un citi vairāk ekstrēmi sporta veidi.  Nevar nepieminēt Olimpisko Ledus stadionu (Stadio Olimpico del Ghiaccio), kas tika uzcelts 1956.gadā un Olimpisko Bobsleja trasi (Pista Olimpica di Bob).

parādās Tacito annālēs.
Augstdzimis dzejnieks raksta, ka Tiberio laikos nomirst Džūlija (Giulia), kuru divdesmit gadus iepriekš viņas vectēvs Ottaviano Augusto izsūta trimdā uz “in insulam Tremetum” par izlaidīgu dzīvesveidu. Džūlija, par kuru stāsta Tacito bija dzimusi Augusto meitas otrajā laulībā ar ģenerāli Agrippa, arī viņas vārds bija Džūlija. Līdzīgi kā mātei, arī viņas uzvedība nevar kalpot par piemēru un tādēļ imperators ir spiests izsūtīt meitu un mazmeitu attiecīgi uz Pandataria un Tremiti salām. Džūlijas jaunākās mirstīgās atliekas dus S.Nikolas plakankalnes antīkās kapenēs. Iespējams, ka Tacito minētais nosaukums Tremetum, vai Trimetum, attiecas uz latīņu skaitļa vārdu Tres ( Tria), kura variācijas atkārtojas dažādos nosaukumos. Arhipelāgs savukārt ir guvis vārdu no trim galvenajām to veidojošajām salām.

Dionīsija stāsts
Dionīsijs no Aleksandrijas, vienlaicīgi Tolomeo, piemin tikai vienu no salām, kā vissvarīgāko no trijām: “Diomedis nomine dicta”, kur saskaņā ar literāriem un tautas nostāstiem, bija piestājis krastā Homēra varonis Diomeds ar saviem uzticamajiem biedriem. Viņš, atgriezies no Trojas, bija kļuvis par izstumto uz mūžu, kad atklāja viņa neuzticīgās sievas Egialeas gatavoto sazvērestību. Diomeds, izglābies no slepkavības sazvērestības, pēc savas ilgstošās ceļošanas visbeidzot piestāj šajās salās. Varonis beidz savas dienas uz salas, kas kļūs slavena pateicoties viņa kapenēm: “conspicua monumenti Diomedis”. Viņa uzticamie biedri, pārvērtušies par putniem, ko dēvē par Diomedee, uzrauga tā mieru un apraud mīļā varoņa nāvi ar saviem nakts treļļiem, kas atgādina bērna raudāšanu.

Virgilio stāsts
Virgilio stāsta savu versiju par Diomedu, kurš piestāj Gargano un Iapigiā dibina Argiripa cietoksni, kas vēlāk kļūst par romiešu Arpi, lielāko pilsētu Dauniā, ko iznīcina Viduslaikos, vēlāk tā atdzimst jau kā mūsdienu Foggia.
Virgilio arī piemin Diomeda biedrus, kas pārvēršas par jūras putniem, kas piepilda salas ar žēlabainām balsīm, bet viņš atšķirībā no citiem, šo pārvērtību pamato ar Veneras atriebību un nevis ar priekšlaicīgo varoņa nāvi.