parādās Tacito annālēs.
Augstdzimis dzejnieks raksta, ka Tiberio laikos nomirst Džūlija (Giulia), kuru divdesmit gadus iepriekš viņas vectēvs Ottaviano Augusto izsūta trimdā uz “in insulam Tremetum” par izlaidīgu dzīvesveidu. Džūlija, par kuru stāsta Tacito bija dzimusi Augusto meitas otrajā laulībā ar ģenerāli Agrippa, arī viņas vārds bija Džūlija. Līdzīgi kā mātei, arī viņas uzvedība nevar kalpot par piemēru un tādēļ imperators ir spiests izsūtīt meitu un mazmeitu attiecīgi uz Pandataria un Tremiti salām. Džūlijas jaunākās mirstīgās atliekas dus S.Nikolas plakankalnes antīkās kapenēs. Iespējams, ka Tacito minētais nosaukums Tremetum, vai Trimetum, attiecas uz latīņu skaitļa vārdu Tres ( Tria), kura variācijas atkārtojas dažādos nosaukumos. Arhipelāgs savukārt ir guvis vārdu no trim galvenajām to veidojošajām salām.
Dionīsija stāsts
Dionīsijs no Aleksandrijas, vienlaicīgi Tolomeo, piemin tikai vienu no salām, kā vissvarīgāko no trijām: “Diomedis nomine dicta”, kur saskaņā ar literāriem un tautas nostāstiem, bija piestājis krastā Homēra varonis Diomeds ar saviem uzticamajiem biedriem. Viņš, atgriezies no Trojas, bija kļuvis par izstumto uz mūžu, kad atklāja viņa neuzticīgās sievas Egialeas gatavoto sazvērestību. Diomeds, izglābies no slepkavības sazvērestības, pēc savas ilgstošās ceļošanas visbeidzot piestāj šajās salās. Varonis beidz savas dienas uz salas, kas kļūs slavena pateicoties viņa kapenēm: “conspicua monumenti Diomedis”. Viņa uzticamie biedri, pārvērtušies par putniem, ko dēvē par Diomedee, uzrauga tā mieru un apraud mīļā varoņa nāvi ar saviem nakts treļļiem, kas atgādina bērna raudāšanu.
Virgilio stāsts
Virgilio stāsta savu versiju par Diomedu, kurš piestāj Gargano un Iapigiā dibina Argiripa cietoksni, kas vēlāk kļūst par romiešu Arpi, lielāko pilsētu Dauniā, ko iznīcina Viduslaikos, vēlāk tā atdzimst jau kā mūsdienu Foggia.
Virgilio arī piemin Diomeda biedrus, kas pārvēršas par jūras putniem, kas piepilda salas ar žēlabainām balsīm, bet viņš atšķirībā no citiem, šo pārvērtību pamato ar Veneras atriebību un nevis ar priekšlaicīgo varoņa nāvi.