. Tai ir amfībijas daba, pa pusei iegrimusi, pa pusei pacēlusies, ar mazajām jūras mēlēm, kas ieplūst ikkatrā pilsētas daļā, padarot to gandrīz sirreālu. "Pilsēta, kas celta uz ūdens, ūdeņu ieskauta, mūru vietā to aizsargā ūdeņi", tā Venēciju raksturo 1500.gada izdevumā, kad šī miera pilnā Serenissima, brīvā, neatkarīgā un dārgumiem bagātā daiļava bija varenākā Jūras Karaliene. Venēcija ir celta Lagūnā, to šķērso Canal Grande, tā diži izslej kupolus un rotājas, mozaīku apmirdzēta kā īsta meistardarbu krātuve, to savieno nebeidzami tilti. Lai apbrīnotu daiļumu, kas slejas visapkārt un redzams visa gada garumā, var pastaigāties vai braukt ar gondolu un motorlaivām, kas, šķērsojot kanālus, ļauj nokļūt pie apkārt esošām salām un maģiskās Džudekas (Giudecca). Tā ir īsta ligzda mīlniekiem. Pilsētas dzīvi nemitīgi krāšņu padara svētki un pasākumi. Aperitīva laikā atcerieties atpūsties kādā venēciešu krodziņā, ko dēvē par Bakarā (Bacaro) un neaizmirstiet, ka Venēciju pirmajā reizē iepazīst, un tikai nākamajās - atklāj.

Venēcijas aristokrāti izvietoja savus namus. Gandrīz 200 ēkas, kas pārsvarā celtas gotikas un renesanses stilā, spoguļojas kanāla ūdeņos un atver durvis tieši uz ūdens.

Venēcija ir tiltu pilsēta. Šis raksturīgais arhitektūras elements ir noteicošs pilsētas - lagūnas dzīvei. Pilsētā ir vairāk par 450 tiltiem, no kuriem slavenākie ir: Ponte Rialto, Accademia (Akadēmijas tilts) un Sospiri (Nopūtu tilts).

San Marco
Tā ir būvēta IX gadsimtā un pēc tam vairākas reizes pārveidota, un ir neapšaubāmi kļuvusi par pilsētas simbolu. Šajā vietā tika iesvētīti Dodži (Dogi). Priekšā esošais laukums, Republikas sabiedriskās un reliģiskās dzīves centrs, ir lieliska tikšanās vieta ar trīs vēsturiskām kafejnīcām: Florian, Quadri un Lavena. Svētais Marks (San Marco), ar Spārnoto Lauvu (Leone Alato), ir pilsētas patrons kopš 1828. gada.

Palaco Dukale (Palazzo Ducale)
Venēcijas gotikas izcilības paraugs, tā bija kādreizējā Dodžu (Doge) pils, Serenissimas augstākā izpausme.

Teātris La Fenice
Viens no slavenākajiem operas teātriem pasaulē. 96.gada ugunsgrēks to nopostīja, taču teātris tika atjaunots "tāds, kāds bija, un tur, kur bija".

Arsenāls
Tā ir vēsturiski lielākā kuģu rūpniecība pasaulē. Tas atrodas starp muzejiem: Correr, Guggenheim un Palaco Grassi (Palazzo Grassi), ko 96.gadā restaurējis Gajs Aulenti (Gae Aulenti).

Tās ir viens no ievērojamākajiem Venēcijas simboliem un piesaista tūristus, lai varētu apskatīt pilsētas valdzinājumu. Senāk gondolas bija paredzētas preču pārvadāšanai, šodien tās ir luksus vērtība, ņemot vērā augstās cenas.

Starptautiskais kino festivāls
Kino pilsēta septembrī aicina uz filmu pērli un pasaulē zināmu zvaigžņu buķeti Venēcijas Lido.

Bienāle (Biennale)
Katru otro gadu DžardiniDi Kastello (Giardini di Castello) notiek Starptautiskā mūsdienu mākslas izstāde, ko svinīgi atklāja 1895.gadā. Tā ir pasaules avangarda mākslas spogulis.

Redentore
Tie ir reliģiska rakstura svētki, kas notiek jūlija trešajā svētdienā. Svētku aizsākumi meklējami 16.gs. beigās, kad venēcieši, mēra apsēsti, uzcēla baznīcu Chiesa del Redentore un apsolīja būt uzticīgi bazilikai katru gadu, ja pilsēta tiks atbrīvota no postošās slimības. Saules rieta laikā neskaitāmas laivas ieslīd S.Marco gultnē un Džudeka Kanālā (Canale della Giudecca), lai piedalītos krāšņā uguņošanas izrādē, kas sākas pl. 23.30.

Karnevāls
Februārī, līdz dienai pirms Pelnu svētdienas, pilsētu apņem masku spēle, ļaujoties ātri gaistošajai un divdomīgajai lomu un pārģērbšanās rotaļai, tā atklājot Serenissima brīvo un dzīves priecīgo garu. Ik gadu tiek noteikta galvenā tēma, kas caurvij visus notikumus un tēlus.

Sensa svētki (Festa della Sensa)
Svētki notiek maija trešajā svētdienā, kad tiek svinētas Venēcijas un Jūras kāzas ar laulības gredzena iemešanu Lagūnas ūdeņos. Agrāk šo rituālu veica Dodži (Doge), bet tagad pilsētas vadība.

Vēsturiskā regate
Viena no daudzajām regatēm, kas tiek rīkota gada ietvaros. Šajā pasākumā daudzkrāsainas laivas sacenšas ātrumā pa Canal Grande.

čiketi (cicheti), artišoka pamatni un pētersīļiem, cieti vārītām olām, frikadelēm, ceptām zivtiņām, sardīnijas mērcē (sarde in saor), kukurūzas biezputru un ķilavas, mencu, šņukuru, teļa vēdera daļu, bigoli mērcē), ombre, kā arī degustē vīnus no mazām glāzītēm, un spric (spritz), kas ir tikai šai apkaimei raksturīgs aperitīvs: ar ūdeni, vīnu un pēc izvēles pievienotu Aperolu, Kampari vai Selekt.